Lietuvas un Latvijas mākslinieku grafikas izstāde "Pagātnes nākotne"

Satikšanās ar laiku šodien ir kā pastaiga telpā, kurā nav skaidri nosakāms virziens vai hronoloģiska secība: tā ir iešana bez skaidras orientācijas, pa diagonāli, turp un atpakaļ, starp tagadni un bezgalību. Tas nozīmē intuitīvi meklēt kustības un straumes, kas apvieno vēstures, kultūras, atmiņas, biogrāfijas un bioloģiskās dzīves laika joslas. Savienojot ikdienas mirkļus ar mūžīgo ilgstamību, realitāti ar atpazīstamo, iespaidus ar atmiņām. Apmaldoties virtualitātē un apskatot visu no atsvešinātā Arhimēda skata punkta bezgalīgajā visumā. Visbeidzot atgriežoties atpakaļ pie sevis ar jautājumiem, kuriem nav iespējami atrast skaidras atbildes.

Lietuviešu un latviešu grafikas izstāde atklāj refleksijas par daudzveidīgo temporalitāti: vēstures un tagadnes, atmiņas un tagadnes, realitātes un ilūzijas saskarsmes punktiem. Grafikas darbi izsaka laika dialektisko dabu, kas savā īpašajā veidā atklāj līdzīgas pieredzes, faktiskās realitātes, atgriešanos pagātne, redzējumus un vīzijas. Kopumā gravējumus raksturo dualitāte, kas savieno daudzās temporalitātes dimensijas. Grafiskā refleksija par laiku, ilgstamību, nepārtrauktību un likteni, virza uz radības un dzīves perifēriju, estētiku un eksistenci, izaicinot meklēt vēl asākus skrāpējumus realitātē, kur citreiz pati dzīve sevi iegravē.

Apskatot pagātni kā atkārtojošos spirāli, uz aizgājušajiem notikumiem un procesiem ir jāraugās caur retrospekcijas prizmu, lai nokļūtu tuvāk mūsdienu nozīmei un iespējamiem nākotnes scenārijiem. Šodienas ģeopolitiskajā situācijā, kad visapkārt valda nenoteiktības sajūta, ir svarīgi aplūkot kopīgās vēstures ietvaros pieredzētās apspiestības formas un tās efektu pārvarēšanas veidus. Šie pagātnes nospiedumi ir atskaites punkts, lai pārdomātu un pārrakstītu attieksmi pret tiem, neatkarīgi vai tos radījuši profesionāli mākslinieki vai pensijas vecuma kaimiņš no blakus mājas.

Cikliskajiem vēstures lokiem ir tendence atkārtot dažādu notikumu apstākļusun arī veidu kā mēs pret tiem attiecamies. Un to nevar nosaukt par banalitāti, ja uz Latvijas un Lietuvas vēsturi noraugāmies kā uz līdzīgiem attīstības ceļiem, meklējot pozitīvu, kaut arī kritisku atskatu pagātnē.

Guntara Sietiņa personālizstāde “Riņķa kvadratūra”

17. martā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva izstāžu zālēs tiks atklāta grafiķa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Guntara Sietiņa personālizstāde “Riņķa kvadratūra”.

“Riņķa kvadratūra” ir metafora mēģinājumam izdarīt neiespējamo. Neredzamo padarīt redzamu. Pēdējos gados par Guntara Sietiņa daiļrades galveno tēmu kļuvusi optisku ilūziju attēlošana. Ja holandiešu grafiķis Moriss Kornēlijs Ešers (Maurits Cornelis Escher, 1898–1972) savās sirreālajās konstrukcijās nojauc ierastās dimensijas, tad Sietiņš pierāda, ka cilvēka uztvere darbojas, sekojot smadzenēs jau esošajai informācijai. Vizuālie elementi, ko mākslinieks ietver kompozīcijās, – aplis (lode), kvadrāts, apdedzis koks, burti, cipari, simboli (bezgalības zīme) – dod vielu plašam filozofiskam naratīvam par laiku un telpu.

Izstādē būs skatāmi vairāk nekā 20 darbi, kas tapuši laikā no 2012. līdz 2017. gadam, bet 12 no tiem autors radījis īpaši šim projektam.

Grafika Daugavpils Marka Rotko centrā

Daugavpils Marka Rotko centrs ziņo:

Piektdien, 10. februārī plkst. 16:00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā sešu jaunu mākslas projektu atklāšana. 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pirmā izstāžu sezona 2017. gadā ar sešu jaunu izstāžu kopumu ir vēstījums ikkatram no mums par laika robežas nojaukšanu. Izstāžu saturā sastopas vēsture un mūsdienas, etnogrāfija un dizains, klasiskās tehnikas un šodienas saturs, - dažādais daudzveidībā.

Februāra izstāžu sezonā būs skatāma Sigitas Daugules un Jāņa Liepiņa izstāde VIENĀ TELPĀ, sešu Latvijas grafiķu: Lienas Bondares, Vladislava Grišina, Pauļa Liepas, Kates Seržānes, Māra Subača un Dārtas Stafeckas GRAFIKA, Ievas Nagliņas personālizstāde ATMESTIE, Signes Vanadziņas personālizstāde KURŠ GADALAIKS?, Daugavpils Saules skolas jubilejas izstāde SAULES SKOLA NO ETNOGRĀFIJAS LĪDZ DIZAINAM un franču mākslinieka Patrika Peltjē tēlniecības darbu izstāde ATDZIMŠANA.

Februāra izstāžu sezona būs skatāma līdz 2017. gada 9. aprīlim.

Izstāde "džīpīes". Juris Petraškevičs

Izstādes publicitātes attēlS.  Juris Petraškevičs. Noklīdušās rotaļlietas 1. 2015, papīrs, ogle, pastelis, 64x90 cm

Izstādes publicitātes attēlS. Juris Petraškevičs. Noklīdušās rotaļlietas 1. 2015, papīrs, ogle, pastelis, 64x90 cm

Māksla XO galerija informē:

Jura Petraškeviča izstādi veido smalki tīkloti lielizmēra un nelielāki ogles un pasteļu zīmējumi.
Tās nosaukumā „džīpīes” ir it kā nesakarīgs burtu virknējums, kas tomēr fonētiski rada asociāciju ar pasaules tīmekļa norādītu, kontrolētu iespējamās atrašanās vietu.
Katrs var būt saredzams, atrodams, sajūtams, bet ne vienmēr izprotams [...]

Izstādes atklāšana - ceturtdien, 2017.gada 19.janvārī no plkst.17.00-19.00
Elizabetes ielā 14, Rīgā.
Izstāde apskatāma no 19.01.- 14.02.2017
www.makslaxogalerija.lv

Izstāde "Avots / Quelle" (foto)

Foto no LMA Grafikas apakšnozares studentu darbu izstādes "Avots" Gētes institūtā.
Izstādi iespējams aplūkot līdz 5. novembrim.

Vairāk par izstādi šeit.

Guntars Sietiņš, "Ilūzija un realitāte"

No 8. oktobra līdz 30. oktobrim Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma Guntara Sietiņa izstāde “Ilūzija un realitāte”.

Guntars Sietiņš mūsdienu latviešu grafikā uzskatāms par vienu no ievērojamākiem perfekcionistiem, kas virtuozi darbojās vienā no tehniski sarežģītākajām grafikas tehnikām – mecotinta.

Izstādē būs skatāmi pēdējā desmitgadē tapušie darbi, tomēr jāatzīmē, ka mākslinieks neveido grafiku ciklus. Ikviens darbs tiek veidots kā atsevišķs un pašvērtīgs attēls, kas pastāv pats par sevi. Izstāde skatītāju pārsteigs ne tikai ar mākslinieka pielietoto grafikas tehniku dažādību – mecotintu, akvatintu, fotopolimēru, bet arī ar krāsu – melno un sarkano, – uguni un sadegušo koka sienu.

Savos darbos Guntars Sietiņš risina telpas un objekta savstarpējās attiecības iegūstot papildus dimensiju, vienlaikus saglabājot reālu vai šķietamu formu. Tikpat liela nozīme darbos ir gaismas un tumsas attiecībām, izmantojot mecotintas sniegtās iespējas panākt neierobežoti smalkas tonālās nianses. Mākslinieka darbos tieši ideālo un universālo izsaka noteiktās un ideālās (lode) formas. Hiperreālistiskajās sfēras transformētā realitāte veido sirreālu objektu un lietu pasauli, kas eksistē ārpus laika, un ir brīva no cilvēciskās (mākslinieka) klātbūtnes. Nosacītajās ainavās attēlotie priekšmeti – lodes, cipari un burti levitē, it kā tie atrastos kaut kur starp laiku un telpu, vienlaikus radot ilūzijas un realitātes sajūtu. Savu darbu kompozīciju radīšanai līdzās mecotintai, mākslinieks lieto arī citu, raksturā atšķirīgu dobspieduma tehniku – akvatintu. Lietojot akvatintas tehnisko paņēmienu, ir izdevies aizstāt lielus vienādas tonalitātes laukumus mecotintā, kas nav īsti piemēroti lielu un vienmērīgu tonālu laukumu veidošanai. Izmantojot abu tehniku priekšrocības un organiski tās sapludinot, tiek panākts vēlamais rezultāts.

Guntars Sietiņš dzimis 1962. gada 23. oktobrī Kuldīgā. Mācījies Kuldīgas 1. vidusskolā. Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu 1988. gadā. Maģistra grādu ieguvis 1998. gadā. Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs kopš 1997. gada, Grafikas katedras vadītājs kopš 1999.gada, profesors kopš 2004.gada. Starptautiskā grafikas centra Grafikens Hus (Zviedrija) biedrs kopš 2006. Strādā arī grafiskajā dizainā un grāmatu grafikā. Veidojis grafisko dizainu četrām Latvijas Bankas izlaistajām monētām, kā arī piedalījies Latvijas eiro monētu grafiskā dizaina izstrādē. Veidojis māksliniecisko noformējumu vairāk nekā 100 grāmatām un katalogiem. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Sarīkojis vairākas personālizstādes Latvijā, Lietuvā, Itālijā, Ungārijā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā un ASV. Darbi atrodas Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Itālijas, Rumānijas un Latvijas kolekcijās. Ieguvis 11 godalgas starptautiskajās grafikas izstādēs un konkursos.
Izstādes atklāšana notiks 2016. gada 8. oktobrī plkst. 16:00 Kuldīgas mākslas namā 1905. gada ielā 6, Kuldīgā.

Izstāde "Avots / Quelle"

Gētes institūta Rīgā telpās (Torņa ielā 1) 5. oktobrī notiks Grafikas apakšnozares studentu izstādes "Avots" atklāšana.

Mākslinieki meklē iespēju pietuvoties radošās domas pirmsākumiem. Atrast avotu dzidru un neskartu. Sajust maņu orgāniem nesasniedzamas telpas durvis dziļi iekšpusē. Katrs izmanto savu taktiku - cits klauvē un piesardzīgi lavās iekšā, cits agresīvi izsit durvis un aizelsojies ieskrien. Atsakoties no eiforijas galamērķī, iesmelt, cik var un nest, kamēr instruments sasniedz pamatni – tas ir mākslinieku uzdevums.

Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras 4.kursa studentu darbu izstādē “Avots” piedalās mākslinieki – Agnese Uzule, Pēteris Semjonovs, Laura Krūmiņa, Katrīna Guļecka, Jūlija Blaževiča, Helēna Spridzāne un Henrihs Bināns. Katrs mākslinieks izmanto sev tīkamākos līdzekļus, tāpēc izstādē būs vērojamas ne vien tradicionālās grafikas tehnikas, bet arī gleznas un fotogrāfijas.
 
Izstādes atklāšana ar mākslinieku piedalīšanos:
5. oktobrī plkst. 18:30

Atbalsta: Latvijas Mākslas akadēmija, Gētes institūts

Sabīne Vekmane. Izstāde "Mīlestība nesāp"

Līdz 29. jūlijam Liepājā kafejnīcā "Darbnīca" apskatāma Grafikas katedras pasniedzējas Sabīnes Vekmanes izstāde "Mīlestība nesāp".

"Stāstam un darbu sērijai "Mīlestība nesāp" par impulsu bijis emocionāls notikums mākslinieces privātajā dzīvē, kas licis pārvērtēt garīgās vērtības, un palīdzējis saprast, ka mīlestība nav pašsaprotama. Kā atslēgas teksts noder amerikāņu kino aktiera Laiema Nīsona (Liam Neeson) citāts:
"Visi saka, ka mīlestība sāp, bet tā nav taisnība. Vientulība sāp. Atraidījums sāp. Kādu zaudēt ir sāpīgi. Skaudība sāp. Šīs sajūtas bieži tiek jauktas ar mīlestību, bet realitātē mīlestība ir vienīgais, kas ārstē visas sāpes un liek atkal justies brīnišķīgi. Mīlestība ir pasaulē vienīgais, kas nesāp.""

Radošie grafikas vakari izstādē “Atpakaļ haosā”

Starptautiskā grafikas festivāla “Printmaking IN” ietvaros trešdienās 16.00 “Rīgas mākslas telpā” izstādē "Atpakaļ haosā" notiks radošie grafikas vakari, kuros tiks dota iespēja dažādos veidos iepazīt grafiku, izmēģināt dažādas tās tehnikas un satikties ar māksliniekiem, kurus papildinās kāds muzikāls, literārs vai citādi radošs pārsteigums.

Pirmajā radošajā grafikas vakarā 6. jūlijā paraugdemonstrējumu augstspiedes tehnikā rādīs māksliniece Ilze Lībiete, savukārt, par muzikālo noskaņu rūpēsies klarnetists Ričards Lapiņš.

Turpmāk radošie grafikas vakari notiks katru trešdienu 16.00 - 18.00 līdz 17. augustam.

Izdots Latvijas laikmetīgās grafikas katalogs “Grafika-s”

Kataloga GRAFIKA-S prezentācija notiks 2016. gada 30. maijā Latvijas Mākslas akadēmijas 3. stāvā 19.00

Projekts GRAFIKA-S aizsākās ar vērienīgu Latvijas laikmetīgās grafikas izstādi, kura notika Rīgas Mākslas telpā no 2014. gada 24. janvāra līdz 6. martam. Savukārt, 25. janvārī notika starptautiska konference “Grafikas gadsimts Latvijā”. Šogad biedrība “Grafikas kamera” izdevusi katalogu, kurā iekļauti visi izstādes dalībnieku darbi.

Dalību izstādei varēja pieteikt konkursa veidā, tika saņemti 92 pieteikumi. Par dalībnieku atlasi izstādei lēma žūrija: izstādes kuratore, mākslas vēsturniece Inga Šteimane, biedrības „Grafikas kamera” ilggadējā vadītāja, grafiķe Ilze Lībiete un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras vadītājs, mākslinieks Guntars Sietiņš. Izstādes laureāta noteikšanai pievienojās starptautiski žūrijas pārstāvji: laikmetīgās grafikas kritiķis Ričards Noiss (Richard Noyce) un Ludviga muzeja Ķelnē Grafikas kolekcijas glabātāja Jūlija Frīdriha (Julia Friedrich). Galvenā balva tika piešķirta Paulim Liepam.

“Divi šīs izstādes fokusi – Latvija un grafika – izvirza vismaz divus jautājumus. Pirmais – par mākslas nacionālo piederību, otrais – par medija specifiku,” kataloga ievadā raksta žūrijas pārstāve Jūlija Frīdriha. 

Izstāde tika veidota kā šķērsgriezums Latvijas grafikas ainai. Piedalījās dažādu paaudžu mākslinieki - no vecmeistariem līdz jaunajiem autoriem - kopumā 61 mākslinieka darbi atspoguļoja plašo grafikas traktējumu. Izstāde apzināti pietuvojās grafikas robežai vai pat šķērsoja tās klasisko definējumu, iekļaujot ne vien litogrāfiju, ofortu, mecotinti un sietspiedei, bet arī zīmējumus, animāciju un trīsdimensionālus objektus.

Guntars Sietiņš izstādes komentārā saka: “Skatītājs jau ir pieradināts pie domas, ka mūsdienās māksla lielā mērā ir multiplicēta, jo arī laikmetīgās mākslas izstādēs ievērojamā skaitā ir skatāmi darbi, kas vairs nepastāv vienā eksemplārā, piemēram, fotogrāfija, video vai animācija. Turklāt grafisko izteiksmes līdzekļu izteikta dominante jebkura žanra mākslas darbā ļauj šo darbu arī klasificēt kā piederošu laikmetīgajai grafikai.” Savukārt, Ričards Noiss raksta: “Savā ziņā šī ir izstāde starplaikam: tā neizdara secinājumus, bet gan sniedz gaidītu iespēju ieraudzīt līdz šim sasniegto. Jaunākās paaudzes mākslinieku darbi ļauj skaidri saskatīt, kas varētu būt iespējams nākamajos gados un desmitgadēs. Vizuālās mākslas dinamika Latvijā, tāpat kā citur Eiropā un pasaulē, ir labs pamats optimismam.”

Katalogā pārstāvētie autori: Diāna Adamaite, Elīna Alka, Baņuta Ancāne, Anda Auziņa, Dina Ābele, Māris Bišofs, Ilmārs Blumbergs, Diāna Boitmane, Liena Bondare, Harijs Brants, Kristaps Butlers, Māris Čačka, Pēteris Džigurs, Reinis Eglītis, Mārīte Elksne, Laura Feldberga, Veronika Frolova, Kristaps Ģelzis, Inga Ģibiete, Vidaga Grīnberga, Vladislavs Grišins, Dārta Hofmane, Atis Ieviņš, Rasa Jansone, Baiba Kalniņa, Mārīte Kluša, Ernests Kļaviņš, Imants Krepics, Tatjana Krivenkova, Gunārs Krollis, Maija Kurševa, Leonards Laganovskis, Anda Lāce un Varis Klausītājs, Vita Lēnerte, Lita Liepa, Paulis Liepa, Ilze Lībiete, Sabīne Moore, Jānis Murovskis, Ieva Nagliņa, Juris Petraškevičs, Reinis Pētersons, Lāsma Pujāte, Vilnis Putrāms, Līva Rutmane, Roberts Rūrāns, Ieva Saulīte, Kate Seržāne, Guntars Sietiņš, Aivars Sprūdžs, Gita Strazdiņa, Māris Subačs, Ausma Šmite, Raitis Šmits, Elīna Špura, Klāvs Upaciers, Sabīne Vekmane, Valdis Villerušs, Artūrs Virtmanis, Nele Zirnīte, Zane Zlemeša.

Ievadtekstu autori ir projekta GRAFIKA-S vadītāja, biedrības “Grafikas kamera” valdes priekšsēdētāja Ieva Nagliņa un žūrijas pārstāvji - Ilze Lībiete, Guntars Sietiņš, Jūlija Frīdriha un Ričards Noiss, savukārt īsu aprakstu par katru autoru veidojusi kuratore Inga Šteimane.

Kataloga dizainu veidoja mākslinieks Jānis Birznieks. Fotogrāfs Ivo Blūms. Katalogs drukāts tipogrāfijā “Dardedze hologrāfija”, tirāža 400.

Kataloga izdošana notikusi pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda, biedrības "Latvijas kultūras projekti" un privātu investoru Zigmunda Mora un Igora Skoka finansiālajam atbalstam.

Projekta partneris Latvijas Mākslas akadēmija, informatīvais atbalstītājs LR6 LU radio NABA.


Informāciju sagatavoja Ieva Nagliņa
biedrības "Grafikas kamera" valdes priekšsēdētaja
Tālr. 26474739, ievanaglina@gmail.com

Izstāde "Grūti audzināmās grāmatas"

Attēlā "Grūti audzināmās grāmatas" izstādes plakāts, autore - Anete Bajāre

Attēlā "Grūti audzināmās grāmatas" izstādes plakāts, autore - Anete Bajāre

No 26. aprīļa līdz 22. maijam Kaņepes kultūras centrā būs apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas katedras maģistra programmas 1. kursa studentu bilžu grāmatu izstāde bērniem un viņu vecākiem "Grūti audzināmās grāmatas".

LMA grafikas katedras studenti, gatavojoties ekspozīcijai gada nozīmīgākajā notikumā grāmatniecībā bērniem - Boloņas bērnu grāmatu tirgū Itālijā -, izveidojuši bilžu grāmatu sēriju "Grūti audzināmās grāmatas". Sērijas nosaukums radies, pārfrāzējot Ilmāra Šlāpina dzejas cikla bērniem nosaukumu "Dzejoļi grūti audzinātiem bērniem".

Izstādes un grāmatu sērijas nosaukums ir ironiska parafrāze par jaunajiem ilustratoriem pašiem, to "iekšējo" bērnu un talantu, kas tik grūti padodas "audzināšanai" - ilustrāciju, jaunu ideju un stāstu radošai realizācijai. Septiņu bilžu grāmatu sērija tapusi sadarbībā ar rakstniekiem un dzejniekiem - Ingu Gaili, Ievu Melgalvi, Ilmāru Šlāpinu, Sergeju Timofejevu u.c. -, no kuriem lielākā daļa devusi iespēju studentiem strādāt ar iepriekš nepublicētiem darbiem, tādējādi izstādi vēršot par īpašu notikumu Latvijas bērnu literatūrā. Izstādē apskatāmie stāsti un ilustrācijas tiecas pēc citādā, nebaidoties iziet ārpus ierasto bērnu literatūras tēmu loka. Līdzās grāmatām, kas drukātas vien divos eksemplāros, ilustratori eksponēs ilustrāciju oriģinālus un skices, izstādes apmeklētājiem ļaujot ieskatīties ilustrāciju tapšanas procesā.

LMA studentu bilžu grāmatu sērija nesen bija apskatāma Boloņas bērnu grāmatu tirgū, Londonas grāmatu tirgū un vienlaicīgi ar izstādi Rīgā būs apskatāma arī grāmatu tirgū Abū Dabī.

Izstādē piedalās Anete Bajāre, Elīna Brasliņa, Rūta Briede, Anita Rupeika, Vivianna Marija Staņislavska, Dārta Stafecka, Anna Zvaigzne.

Atklāšana 26. aprīlī 17.00, izstāde atvērta no 26. aprīļa līdz 22. maijam Kaņepes kultūras centrā Skolas ielā 15. Darba laiks aprīlī katru dienu no plkst. 13.00 - 02.00, maijā katru dienu no plkst. 12.00 - 02.00. Ieeja - bezmaksas.

Izstādi organizē LMA grafikas katedra un KKC
Atbalsta: Gardu muti

LMA Grafikas katedras studentu un pasniedzēju darbu izstāde Polijā

No 13.04.2016 Katovices Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā (Ulica Raciborska 50) ir skatāma LMA Grafikas katedras studentu un pasniedzēju darbu izstāde. 
Izstādē piedalās:
Toms Georgs Alksnis, Aina Bikše, Jevgēņija Biktimirova, Elīna Brasliņa, Grieta Butjankova, Vjačeslavs Fomins (LMA Rēzeknes filiāles pasniedzējs), Veronika Frolova, Linda Jākobsone, Kalvis Kalniņš, Sergejs Koļečenko, Igors Krilovs, Dārta Stafecka, Ausma Šmite (Grafikas katedras pasniedzēja), Rūdolfs Matīss Trops.

Grafiķu kalendārs 2016

No 12. decembra mākslas grāmatu izdevniecības "Neputns" galerijā būs apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas studentu un pasniedzēju izstāde "Grafiķu kalendārs 2016". Izstādē būs aplūkojami darbi, kas tapuši akadēmijas maģistra programmas 1. kursa studentiem un pasniedzējiem kopīgi veidojot 2016. gada kalendāru. 12 mākslinieki radījuši ilustrāciju vienam gada mēnesim un viens visam gadam kopumā. Kalendārs, kas izdots tikai 35 eksemplāros, realizēts dažādās grafikas tehnikās, un visas kalendāra kopijas ir oriģinālnovilkumi. 

Izstādē piedalās - Anete Bajāre, Elīna Brasliņa, Rūta Briede, Grieta Butjankova, Ilona Jepifanova, Juris Petraškevičs, Anita Rupeika, Guntars Sietiņš, Vivianna Maria Staņislavska, Dārta Stafecka, Artjoms Tarasovs, Sabīne Vekmane, Anna Zvaigzne

Atklāšana 11. decembrī plkst. 17.00, izstāde atvērta no 12.12. līdz 28.01. izdevniecības "Neputns" galerijā Tērbatas ielā 49/51, darba laiks P., O., T., C., P. 10.00 – 18.00, S. 11.00 – 16.00 (decembrī), Sv. –

Attēlā "Grafiķu kalendāra 2016" vāks, autore - Sabīne Vekmane

Izstādi organizē: Latvijas Mākslas akadēmija
Atbalsta: A/S Antalis, izdevniecība "Neputns"

Izstāde "Latviešu grafikas antoloģija, XX–XXI gadsimts" (Krievija)

© kraslat.ru, Krasnojarskas latviešu biedrība "Dzintars"

© kraslat.ru, Krasnojarskas latviešu biedrība "Dzintars"

Krasnojarskas Mākslinieku namā (Miera prospekts 56) līdz 12. novembrim aplūkojama Latvijas grafikas darbu izstāde, kurā iekļauti 30 autoru darbi.

Izstādē redzami darbi no Krievijas mākslinieku savienības fondiem (20.gs) un Latvijas grafika 21. gadsimtā.

Izstādi rīko Krasnojarskas latviešu biedrība "Dzintars", atzīmējot biedrības 25. pastāvēšanas gadadienu.
Izstādes atklāšanā notika arī tikšanās ar Astru Kurmi, Latvijas Republikas vēstnieci Krievijas Federācijā.
Foto no izstādes atklāšanas šeit.

Izstādi atbalsta: LR Ārlietu ministrija un LR vēstniecība Krievijas Federācijā.

Anastasijas Dubovskas darbi kafejnīcā Mazā Kaņepe.

Līdz 15. oktobrim kafejnīcā Mazā Kaņepe aplūkojami Anastasijas Dubovskas darbi.

Pēc mākslas vidusskolas „Saules skola” pabeigšanas Anastasija iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, kur Grafikas nodaļā ieguva bakalaura līmeņa izglītību. Maģistra grādu ieguva Rīgā, LMA Tēlniecības nodaļā. Šobrīd jaunā māksliniece iegūst otru maģistra izglītību LMA Grafikas katedrā.

Kafejnīcas Mazās Kaņepes sienas rotā Anastasijas mākslas darbi: nelielas glezniņas, kā arī trīsdimensionāli meža gariņi. Izstādē var apskatīt un iegādāties arī mazus tēliņus - individuālā stilā veidotas piespraudes pie apģērba. 

Šeit eksponēti gan pagājušajā gadā veidoti, gan jauni mākslas darbi, kuros attēloti augi, dzīvnieki un neparasti, nedaudz mistiski personāži. Darbos redzamie tēli ir mazas, labas enerģijas būtnes, kuras it kā pazudušas meditācijā vai nomoda sapnī. Darbu tehnikas ir dažādas: grafika, tēlniecība un glezniecība.
Anastasija: "Es nezinu, no kurienes radušies šie tēli un kas ietekmēja to rašanos. Tie tapa paši no sevis, neapzināti un brīvi."

Kafejnīca Mazā Kaņepe
Skolas iela 28, Rīga

XII Kaļiņingradas – Kēnigsbergas Grafikas mākslas biennāle

Šī gada 27. augustā Kaļiņingradā savu darbu uzsāka XII Baltijas jūras valstu grafikas biennāle “Kaļiņingrada – Kēnigsberga 2015”. Šajā biennālē ar saviem darbiem Latviju pārstāv četri Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas apakšnozares maģistrantūras studenti: Dārta Stafecka, Gita Strazdiņa, Zane Zlemeša un Sergejs Koļečenko.

Starptautiskā grafikas biennāle “Kaļiņingrada – Kēnigsberga 2015” ir izstāde - konkurss, kurā pārstāvētas deviņas Baltijas jūras reģiona valstis: Krievija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Vācija, Dānija, Zviedrija un Somija. Kopumā ir pārstāvēti 78 mākslinieki un izstādīti 450 darbi. 

Atklāšanas dienu, kā ierasts, ievadīja starptautiska zinātniskā konference “Mūsdienu grafikas tendences Eiropā”. Konferenci vadīja Jeļena Rimšina, mākslas vēsturniece, kuratore un Maskavas Dizaina skolas pasniedzēja.
Paralēlā programma sevi ietvēra pagājušās biennāles uzvarētāja Mikkela Niemana (Dānija) izstādi, kurā tika izstādītas mākslinieka video performances, kā arī vēl viens īpašs projekts - izstāde, kas veltīta vācu grafiķei un tēlniecei Katei Kolvicai, kas dzimusi Kēnigsbergā.
Par šī gada biennāles Grand Prix ieguvēju kļuva Vācijas mākslinieks Aleksandrs Frobergs. Pirmo vietu ieguva Polijas māksliniece Marta Leh, otro vietu - Igauņu mākslinieks Peters Aliks, kamēr trešā vieta tika piešķirta somu māksliniekam Outi Koivisto.

Izstāde ir apskatāma līdz septembra beigām Kaļiņingradas mākslas galerijā (Maskavas prospekts 60-62, Kaļiņingrada).

Informāciju sagatavoja Latvijas ekspozīcijas kurators Uldis Pētersons.

Gita Strazdiņa. Vēstules. Kokgriezums, 2014.

Gita Strazdiņa. Vēstules. Kokgriezums, 2014.

Dārta Stafecka. Āda. Oforts, akvatinta, 2014.

Dārta Stafecka. Āda. Oforts, akvatinta, 2014.

Zane Zlemeša. Parīze 2012. Zīmulis, 2014 / Seviļa 2013. Zīmulis, 2015.

Zane Zlemeša. Parīze 2012. Zīmulis, 2014 / Seviļa 2013. Zīmulis, 2015.

Kates Seržānes personālizstāde „Tête à Tête”

No 28. augusta līdz 10. septembrim Šauļu Universitātes Mākslas galerijā būs skatāma mākslinieces Kates Seržānes personālizstāde „Tête à Tête”.

Izstādes „Tête à Tête” darbiem iedvesmas avots ir nācis daudzu gadu garumā, iedvesmojoties no neizsīkstošās zivju pasaules. Pirmo reizi, tieši šai izstādei un telpai radīti lielformāta zīmējumi, ko papildinās skaņa no dabas ārēm, kas vēl vairāk palīdz uztvert šo tuvo - tiešo - atklāto dialogu, kurā ir nonākusi pati māksliniece.

Galvenā tēma Kates Seržānes daiļradē ir zivs. Tās formu neizsmeļamā daudzveidība, ko pastiprina trausla gaismēnu spēle, tuvinot zīmējumu glezniecībai un cenšoties panākt materialitāti, vieliskumu un telpiskumu.

Māksliniece ir viena no retajām Latvijas grafiķēm, kura īpašu vērību velta zīmējumam, galvenokārt sēpijas tehnikā. Viņas materiālu izvēle, kas sevī ietver ļoti smalkus monohromus toņus, pastiprina darbos psiholoģisko reālismu. Skatītājs nemanot tiek ievests viņa paša asociāciju un pieredzes dziļumos.

Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas maģistratūras beigšanas 2006.gadā māksliniece piedalījusies daudzās starptautiskajās izstādēs Polijā, Čehijā, Igaunijā, Beļģijā, Spānijā, Maķedonijā, Baltkrievijā u.c. Pilzenes starptautiskajā zīmējumu biennālē (Čehija) 2006., 2008., 2012. gadā viņa atkārtoti ir saņēmusi apbalvojumu par augstāko tehnisko kvalitāti un 2014. gadā saņemts apbalvojums „The Prize of BBK – Bundesverband”.

Pateicība: Šauļu Universitātes Mākslas galerijai, Jelgavai 750, Jelgavas mākslinieku biedrībai, biedrībai "Grafikas Kamera", RadioNaba autorraidījumam „ Adata”.
 
Aicinām visus pievienoties izstādes „Tête à Tête” atklāšanas priekos 28. augustā plkst.: 17:00 Šauļu Universitātes Mākslas galerijā, Vilniaus g. 141, Šiauliai.

Viviannas Marias Staņislavskas personālizstāde "SILS/ZARKANS"

No 30.jūlija līdz 17.augustam Radošo darbu galerijas Izstāžu telpā skatāma jaunās mākslinieces, grafiķes Viviannas Marias Staņislavskas linogriezumu izstāde „Sils/Zarkans”. 

Viviana Maria Staņislavska: "Atgriez ūdenskrānu. Kāds ir ūdens? Vai tas ir silts? Vai tas ir vēss? Vai esmu karsta? Vai esmu auksta? Vai esmu lauva? Vai esmu nāra? Vai es lidoju? Vai es peldu? Vai esmu debesīs? Vai esmu ūdenī? Vai tie ir kontrasti? Vai tās ir līdzības? Vai pasaule ir sarkana? Vai varbūt tomēr zila?"

Vivianna Staņislavska ir Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas 4.kursa studente. Vivianna tikko pavadījusi piecus mēnešus Krakovā (Polijā), papildinot zināšanas par grāmatu mākslu – ilustrāciju, maketēšanu, iesiešanu. Māksliniece darbojas arī animācijas un grafiskā dizaina jomās. Izstādē SILS/ZARKANS eksponēti linodrukas darbi un grāmatu prototipi. 

Izstādes galvenais motīvs ir attiecība starp zilo un sarkano krāsu, starp paralēlām pasaulēm, meklējot sakarības – vai zils ir zils, vai zils ir sarkans un sarkans zils? Vai tas ir viens veselums vai tomēr divi atsevišķi lielumi? Vai tas ir karsts vai auksts? Vai pastāv zeme vai debesis, ko izvēlēties - peldēt vai lidot? Kā būt? Nemitīgā vibrācija, maiņas un nenoteiktība. Mākslinieces radītās ainavas ir saskatītas veroties ikdienā, garām skrejošos skatos, braucot vilcienā. Pasaule ir transformēta, - cik ļoti uzticamies savam redzējumam? Vai tas ir subjektīvais redzējums vai arī tā ir paralēla pasaule? Sevis meklējums telpā. 
Linogriezums – monumentālā tehnika Viviannnas darbos kļūst fligrāna,viegla, atklājot mākslinienes meistarību jomā. 

“SILS/ZARKANS” ir Viviannas Marias Staņislavskas pirmā personālizstāde. Līdz šim māksliniece piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā un Eiropā (Polija, Igaunija).

Atklāšana 30/07 19:00
Tekstu sagatavoja: Antra Skripste